Digitall – rakstu un padomu katalogsPastāsti par sevi, uzlabo savas lapas reitingu, iegūsti jaunus klientus

            Ziemassvētku egles pirmsākumi ir vīti dažādiem stāstiem un leģendām. Joprojām nav īsti skaidrs, kurš tad bija pirmais Ziemassvētku eglītes izrotātājs Ziemassvētkos. Katram ir sava versija par to kā aizsākās eglītes rotāšanas tradīcija.

Par Ziemassvētku egles dzimteni oficiāli ir atzīta Vācijas pilsēta Strasbūra. Kāds pilsētas viesis ir aprakstījis 1605. gadā, ka cilvēku mājokļos ir sudrabegles un tās tiek rotātas ar āboliem, cukurgraudiem, konfektēm, riekstiem un papīra ziediem. Šī tradīcija ir tālāk izplatījusies no Vācijas uz Ziemeļvalstīm un valstīm ap Baltijas jūru un vēlāk arī Eiropā. Lai arī šī ir atzīta par oficiālo Ziemassvētku eglītes dzimteni, tomēr ir ļoti daudz stāsti un leģendas par to kā tā radās.

            Pirms kristus egle bija bieži godināms koks pagānu svētkos. Senajā Romā egles un arī citus mūžzaļos kokus izrotāja dažādu dzīru laikā. Ķelti kāra egles zaros ziedojumus savām dievībām ziemas saulgriežu laikā.

            Kāda leģenda vēsta, ka Kristus piedzimšanas naktī pie viņa nāca visa dzīvā radība ar dažādām dāvanām. Vīģeskoks dāvināja svaigas vīģes, palma dāvāja dateles, vīnogulājs atnesa vīnogu ķekarus, bet eglei nebija ko dāvāt jaundzimušajam. Tā stāvēja nomaļus stūrī līdz par to apžēlojās eņģelis un lika zvaigznēm nostāties uz egles kuplajiem zariem un mirdzēt. Kad Jēzus ieraudzīja spoži apspīdēto koku viņš pasmaidīja un to svētīja. Tādēļ egles zaros tiek liktas svecītes un citi spoži rotājumi, lai egli izrotātu tādu kā tā bija Svētajā naktī,

            Kāds nostāsts vēsta, ka Ziemassvētku egles pirmsākumi meklējami Anglijā 7. gadsimtā. Pilsētā vārdā Devonšīra mūki stāstīja par Svēto Trīsvienības egli ļaudīm un egles trīsstūrveida formas dēļ to lietojuši kā simbolu. Vēlāk radusies leģenda par Svēto Francisku un Ziemassvētku egli. Francisks dzīvoja no 1811 līdz 1226 gadam Itālijas vidienē. Ziemassvētku naktī viņš ir devies pastaigāties pa naktī mežā un pēc tam, kad pamanījis tur izveidoto silīti ar Jēzus bērnu, salicis svecītes apkārt esošajā eglēs.

            Ziemassvētku egles pirmsākumu meklējumi stiepjas arī līdz pat Rīgai. Saglabājusies informācija, ka pirmā Ziemassvētku egle ir rotāta 1476. gadā. Melngalvju brālības biedri Ziemassvētku svinēšanu laikā izmantojuši mūžzaļu koku un svētkiem beidzoties tas ir iznests no svinību nama un sadedzināts. Vienīgi nav skaidrs vai brālība ir izmantojusi tieši egli vai kādu citu stilizētu un pašu veidotu koku. Aprakstīts liecībās, ka latvieši nav svinējuši Ziemassvētkus, bet gan Vastlāvju jeb Meteņu svinības.

Latvijas pilsētās Ziemassvētku paraža rotāt egli ieviesās 19. gadsimtā, kuru pārmantoja no tajā laikā dzīvojošajiem Vāciešiem, bet laukos tikai 20. gadsimta 20 gados. Kuram nostāstam ticēt ir pašam jāizlemj, jo to Ir daudz un gandrīz katrai kultūrai un ticībai ir sava versija.

        Ienākumi no šīs reklāmas nonāk labdarībai