Vienmēr kaut kā ir par maz – laika, naudas, iespēju, apstākļu un tā tālāk. Un tas nav tikai tāpēc vien, ka mēs darītu kaut ko ļoti nepareizi, vai tāpēc, ka cilvēkam vienmēr pēc definīcijas kaut kā ir par maz, jo reizēm visu nespējam apvienot.

Ja vēlamies pilnvērtīgi pavadīt laiku ar  ģimeni, nevaram strādāt 12 un vairāk stundas diennaktī. Ja vēlamies nopelnīt vairāk naudas, bieži arī gadās, ka ģimene, draugi un citas dzīvē svarīgas lietas paliek novārtā. Un tad jūtamies nelāgi, ka nevaram paspēt un īstenot visu, ko gribētos – aizbraukt ceļojumā, izremontēt mājokli, iegādāties kādu sen kārotu pirkumu – un lai kā arī nestrādātu un necenstos naudu nopelnīt.

Domājam, ka jāsāk iekrāt, tomēr arī tas ne vienmēr sanāk tā, kā esam iecerējuši – iekrāt īsā laika posmā tāpat īpaši nesanāk, bet ar pacietību – gaidīt vairākus gadus, līdz krājam un tiekam pie kārotā – arī neveicas. Tā nu vienmēr dzīvojam tādā kā apburtajā lokā – skrienam, cenšamies un reizēm upurējam savas (nu jau agrākās) prioritātes, tomēr tāpat kaut kā ir par maz.

Tad vai nu samierināmies un paciešam to, ka kaut ko nespējam realizēt un jāiztiek bez kaut kā, vai arī cenšamies atrast risinājumus, kā tomēr sasniegt savus sapņus. Piemēram, naudas kredīts parasti tiek meklēts situācijās, kad kaut kā pietrūkst lieliem pirkumiem un lielākiem sapņiem – jauna auto iegāde, mājokļa remonts, tehnikas iegāde, mēbeļu iegāde un tā tālāk.

Brīžos, kad vienkārši pietrūkst līdzekļu līdz mēneša beigām, mēdzam savilkt jostas un censties nākamajā mēnesī tērēt mazāk.

Un, lai kā arī mēs nerēķinātu budžetu un necenstos tajā iekļauties, kādam pirkumam, vajadzībai vai nepieciešamībai vienmēr pietrūkst. Un tā katru mēnesi domājam, ko gan mēs darām nepareizi? Lasām gan par čeku dedzināšanu noteiktos datumos, sekošanu saviem izdevumiem un iekrāšanu, ietaupīšanu uz dažādiem pirkumiem. Padomu, ko un kā darīt ir daudz. Tikai ko darīt, ja neviens no tiem nepalīdz?

Viens no piemēriem, kas nāk prātā, saistībā ar finanšu problēmām, ir vienkārši sākt skaitīt. Lūk, ja ienākumi ir noteikta summa X, sarēķinām kopā sākumā visus ikmēneša maksājumus un izdevumus – rēķinus. Atņemot to no ienākumiem, mums paliek noteikta summa, kas iekļauj ikdienas izdevumus vienam mēnesim, plus vismaz 50 eiro neparedzētām situācijām (ārsta apmeklējums, ķibele ar auto un tā tālāk), ko noteikti vajadzētu atlikt malā no pārējās naudas, lai negadās “nejauši iztērēt”.

Tāpat vieglāk tomēr kontrolēt savu naudas plūsmu, ja tā visu laiku nestāv uz bankas kartes, kur nevaram redzēt atlikuma summu katru reizi, kad esam veikuši pirkumu, lai pārliecinātos, ka mums tagad ir tāds un tāds naudas atlikums.

Ja nepieciešams lielāks pirkums, piemēram, sadzīves tehnika, nopietns ieguldījums auto remontā, jauna mēbele mājoklim vai kāds cits izdevums, izmantojam iekrājumus. Ja tādu nav, izvērtējam to, cik steidzami vēlamais pirkums jāveic. Ja par to jāsamaksā tuvākās nedēļas laikā, iespējams, kredīts ir labs risinājums (protams, aizņemoties atbildīgi).

Bet, ja pirkums nav steidzams, tad to var atlikt arī uz nākamo vai aiznākamo mēnesi – iespējams, ir vērts pagaidīt un atlikt nepieciešamo summu, lai rastos iekrājums, par kuru tad arī būs iespējams veikt kāroto pirkumu!